Slīteres bāka

Jau 11. gadsimtā vietā, kur 1850. gadā uzcēla Slīteres bāku, kurināti ugunskuri jūras braucēju maldināšanai, lai pēc tam tos aplaupītu, kad kuģis uzsēdīsies uz sēkļa. Te, iespējams, bijusi arī sena svētvieta, jo kartēs tā atzīmēta ar nosaukumiem Domkalns jeb Baznīckalns. Ap 19. gs. vidu vietējais barons Osten-Zakens izcirta kraujas malā esošos lielos kokus, kuri kalpoja kā orientieris jūras braucējiem. Tāpēc tika nolemts šeit uzcelt bāku, un 1850. gadā tika uzbūvēts 26 metrus augsts, apaļš, no laukakmeņiem mūrēts bākas tornis. No Latvijas bākām Slīteres bāka atrodas vistālāk no krasta (5,3 km), toties līdz 1999. gadam tās gaisma dega visaugstāk virs jūras līmeņa, sasniedzot pat 102 metru augstumu. Pašlaik Slīteres bāka atrodas Slīteres nacionālā parka administrācijas pārziņā, te atrodas skatu platforma un neliela ekspozīcija par Latvijas bāku vēsturi.

Slīteres bāka ir otrā vecākā navigācijas būve, kas saglabājusies Latvijas teritorijā.