Miķeļbāka

Leģendas vēsta, ka nosaukuma „Miķeļbāka” saknes stiepjas no 1749. gada, kad Krievijas kara flotes mičmanis Mihails Rjabiņins uzmērīja te esošo bīstamo piekrastes sēkli. Laika gaitā nosaukums pārtapis latviskā vārdā – „Miķelis”, un tā tagad sauc Baltijas valstīs augstāko (56 metri) bākas torni, kurš atrodas iepretim minētajam sēklim. Šo bāku 1884. gadā neveiksmīgi uzbūvēja, tai sākot svērties no vertikālās ass pat par 12 centimetriem un plaisāt lielā svara un purvainās augsnes dēļ, līdz ar to 1932. gadā bāku uzspridzināja. 1941. gadā Otrā pasaules kara vētras nogāza nākamo torni, un pašreizējā Miķeļbāka būvēta 1957. gadā, par to liecina uzraksts virs ieejas durvīm. Lai uzkāptu bākā un vērotu apkārtējo Baltijas jūras Kurzemes piekrasti un skaidrā laikā 35 kilometru attālās Sāmsalas Serves raga bāku, ikvienam jāpārvar 293 pakāpieni.