Daugavgrīvas bāka

Daugavgrīvas bāka ir viena no pazīstamākajām Latvijas bākām. Vieta, kur tā atrodas, ir dažādu vēsturisku notikumu mezglu punkts. Blakus plūst mainīgā Daugavas straume. Šo apstākļu dēļ gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi.

Pirmo bāku tagadējās Daugavas grīvas vietā uzbūvēja zviedri 17./18. gs. mijā. Tas bija akmens krāvums ar signālugunskuriem tā augšpusē. Nākamā bāka bija koka tornis uz mūra pamatnes. 1854. gadā to nojauca Krimas kara laikā un uz mūra pamatnes uzstādīja lielgabalus, no kuriem bija paredzēts apšaudīt angļu kara flotes kuģus. Nākamā fundamentālā bāka – 1863. gadā samontētā čuguna bāka. Tā nostāvēja līdz 1. Pasaules kara laikam, kad to uzspridzināja krievu armija, atkāpjoties no Rīgas austrumu virzienā. Tāds pats liktenis piemeklēja neatkarīgās Latvijas laikā, 1921. gadā, uzcelto dzelzsbetona bāku. Šoreiz to saspridzināja vācu karaspēks, atkāpjoties no Rīgas pretējā – rietumu virzienā. Savukārt pēckara uzcelto 20 metrus augsto pagaidu bākas koka torni nopostīja spēcīgā 1956. gada rudens vētra. Drīz vien, 1957. gada 2. februārī, gaismu sāka raidīt jaunā dzelzsbetona, ar melni baltām horizontālām svītrām krāsotā Daugavgrīvas bāka, kura savus signālus raida vēl šodien. Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.