Akmeņraga bāka pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies. Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa Saratow uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. Saratow 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu. Pašreizējais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. Ir iespēja uzkāpt Akmeņraga bākā pa vītņveida kāpnēm, kurās ir 126 pakāpieni.
| Uzbūvēta | 1868 |
| ākas augstums | 38 m |
| Uguns augstums | 38 m |
| Uguns redzamība | 18 nmi |
| Atrašanās vieta | Liepājas rajons, Pāvilostas novads, Sakas pagasts |
| Koordinātas | 56° 49″ 91′ N 21° 03″ 43′ E |